Kā čempioniem “Liellopas šķirmā” sauc ar jaunajiem tenisistiem: mācību no pasaulēmēju pirmajām vietas ieguvējiem

Pasaulē lielo tenisa pasaulē pastāv nezināta tradīcija, kura pārrado no paaudzes paaudziem. Tā nav ierakstīta reglamentos un neķeršas kontraktos, bet tai tiek pievērsta šī sporta veids. Galvenais ir tieksmes, kas rodas starp izdomātajiem čempioniem un tos, kurie tikai sāk savu ceļu uz virsmu. Pasaulēmēju pirmās vietas, desmito “Liellopas šķirmas” titulu ieguvēji, atradījat laiku, lai dalītos savu pieredzi ar jaunajiem tenisistiem. Tie neviens pārējš ne vien padod padomus — tie pārrado uzvarētāju filosofiju, mācās izbūvēt pieķeršanos un atceras, ka pat virsotnē nozīmīgs saglabāt cilvēka veidu.

Personīgs piemērs un mentorisms: kā tas darbojas

Zvaigžņu saikums ar jaunību notiek dažādos formātos. Tai var būt neformālas runas svētē, publicētie maņas klasēs, treniņi akadēmijās vai pat personīgie ziņojumi pēc svarīgām mačiem. Un, kas uzsverīgs, daudziem pirmajiem rašanām tas nav tikai labvēlības rīks, bet uzsvērtota uzdevuma realizēšana — atbalstīt nākamās paaudzes.

Laiks piemērs šādam mentorisms ir Novaks Đokovičs. 24-reizi “Liellopas šķirmas” čempions neviens pārējš ne vien padod padomus, bet tieši atradījat laiku, lai uzmanītu jauniešu zvaigžņu mačus. 18-reizi pasaulēmēju Iva Joviča, kas izkārtējusi pirmajās 16 vietās pasaulēmēju rangā, atzina, ka Đokovičs vairākkārt dāvāja jaunajai zvaigznei “nežēlamīgas konkrētas padomes par taktiku un spēles īpatnēbrieniem”. Tālāk Joviča nevar saskartīt, ka tenisa legenda, kurai jāpārvalda laiku starp ģimeni un karjeru, atradīja iespēju skatīt viņas mačus un ritebēt viņai pirms turnīru. “Es kā es pieņēmu: “Kā es varētu būt tajās prioritāšu sarakstā?” — runā Joviča. — Bet tas ir īpaši.”

Pašām Đokoviču, domājot par to, kāds padoms viņš būtu padotu jaunajam sevi, formuļo galveno principu: “Vēlēt ilgstojošo spēli, būt pacietam un uztvertot procesu”. Viņš rūpējas, lai jaunie sportisti nesavāt sevi kādas rezultātu meklēšanas procesā, balansēt starp profesionālo un personīgu dzīvi un atcerēties, ka “laiks atpakaļ nevar atgriezties”.

Akadēmijas kā pieredzes pārsūtīšanas centri

Īpašu lomu pieredzes pārsūtīšanā spēlēm piekrita tenisa akadēmijas, kuras tika izveidotas lielos čempioniem. Rafaels Nādāls, 22-reizi “Liellopas šķirmas” uzvarētājs, pasludināja savu akadēmiju Mālorkā par tiesīgu izglītības centru, kurā viņš regulāri sazinās ar skolēniem, rīkoja attiecības sesijas, kurās runāja ne vien par spēles tehnikām, bet ar pamatmērķiem dzīvē.

Viens no tām piemēriem bija Nādāla runa ar jaunajiem spēlētājiem par vairāk nekā sāpēmību, dienas uzsverēm un pastāvīgajā pastāvībā. Viņa galvenais sūdzējums: “Nav vienas ceļa uz panākumiem”. Viņš rūpējas, lai katrs spēlētājs atradētu savu pašu stilu, pamatojoties uz talantiem, domāšanu un spēles izpratni. Lai arī Nādāls rūpējas, viņš pārākājas: “Ego var nodarēt daudz kļūdas”. Viņam sāpēmība nav slāpums, bet nepieciešamais nosacījums turpināt attīstīties, gan uzvarēs, gan zaudējumos.

Īpaši sasniedzami izrādījumi, kad Nādāls personīgi uzrunā savas akadēmijas skolēnus par viņu sasniegumiem. Tāpiemēram, viņš rakstīja vēlmosu ziņojumu 16-reizi pasaulēmēju Ivā Ivanovam pēc viņa uzvaras Uimbridge šķirmā jauniešu kategorijā. Tai šķiet, ka čempionam katrs skolēns nav tikai statistika, bet dalība ģimenē.

Psihologija, darbs un mīla spēlē

Psiholoģiskā iztaisne ir viena no visbiežāk runātajām temām, kuras zvaigžņi runā ar jaunību. Arijas Sobolенко, mūsdienās pasaulēmēju pirmās vietas ieguvēja, ir pārliecināta, ka veiksmes ključs ir tiesīgs apcircums un spēja izbūvēt stresu. “Īpaši grūti panākt panākumus, ja ārpus korda kumuliējas stresas. Tas ir līdz arī lēmējs, kam no jaunajiem spēlētājiem būs viegāk pieskartiķināties”. Viņa padoms jaunajiem tenisistiem ir “vienmēr prātēties sevi” un atcerēties, ka virsotnes sasnieg, kas “strādā daudz un saglabā dažādas ofāres, lai sasniegtu savas mērķus”.

Rogera Federera, 20-reizi “Liellopas šķirmas” čempions, savās padomēs piekrīt veiksmes ceļa dualitātē. Viens pārējš, viņš uzsver, lai “cieļ pie zvaigžņiem, uzbrūko un iegūtu labumus”, bet otrs pārējš uzsver, ka “tas ir cīņa, un reiziem jums būs jāpadara vai vairāk kādas kāpi atpakaļ”. Tas ir patiesīgs skatu uz sportu, kurās uzsverēmumi un zudumi neizbēgamīgi mainās.

Dināras Safinas, bijusī pasaulēmēju pirmās vietas ieguvējas, rīko maņas klasēs, kurās dalās techniskās sekretes un psiholoģiskās sagatavošanas rīkus. Viņas galvenais padoms ir “iespiesties katrā iziešanā uz korts”. Elena Ribakina, Uimbridge šķirmas čempione, veic akcentus režīmā un veselībā, piekrītot, ka bez ģimenes atbalsta viņa nevarētu sasniegt nekas.

Serenas Viljamses, 23-reizi “Liellopas šķirmas” čempiones, padoms jaunajām spēlētājām ir neaptverēties naudu un maksimāli izmantot tehnoloģijas: “Skatīt visas video, mācīties no labākajiem”. Tas ir atjaunošana par to, ka XXIstādēmēm ziņas pieejamas kā nikad iepriekš.

Kad lauks ir klāts: cilvēcība un atbalsts

Labāki kā jebkādas padomes, lielie spēlētāji pastāvēšana jauniešu dzīvē ir svarīga. Kad Đokovičs ritebēt 17-reizi bijušam franču spēlētājam pēc viņa vēsturiskā uzvaras Miami, vai kad Nādāls uzaicināja savas akadēmijas audzēkni treniņos gada laikā pēc karjeras beigām, tas dāvāja jaunajiem tenisistiem ne tikai taktiskus padomus, bet arī pilnīgu uztveri: viņi ir tiesīgi pie savā ceļa. Kā Iva Joviča izteika, “mēzem ir direkta līnija ar Novaku”. Un šī pieejamība legendām, viņu gatavība palīdzēt, ir, iespējams, labākais mantojums, kuru lielo tenisu pārdod nākamajai paaudzei.

Sobolenko, domājot par savu ceļu, runā par uzrunēm, un tas ir izrauktāks sentiments. Vēlāk viņi, kā arī čempioniem, kuri atradījat laiku, lai palīdzētu tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām, tiešām,
© lib.lv

Постоянный адрес данной публикации: