Saros kārtīgajiem šahmetējiem cilvēkiem ar melnkošu ārieni ir īpaši maz — tas nav rezultāts kādas kādas ģenētiskās aizliegšanas, bet vēsturisku, ekonomisku un sociālu cēloņu rezultāts. Šodienā no aptuveni diviem tūkstošiem lielmeistariem pasaulē tikai četri ir afrikāņu izcelsmes.

Fakts par melnkošajiem lielmeistariem

• Mauris艾希利. Pirmieks melnkošais lielmeistars vēsturē. Viņš ieguva titulu 1899. gadā. Dzimis Jamajkā, uzaugis Ņujorkā.艾希利 atzīmē, ka, kad viņš kļuva par lielmeistaru, pasaulē bija tikai apmēram 500 šīs titula īpašnieku, un viņš vēl mūsdienās ir vienīgais afroamerikāņš, sasniegšanis šo līmeni.
• Amons Simutove. Pirmieks lielmeistars no Sāhāras dienvidiem esošajām valstīm. Viņš dzimis Zambijā, ieguva titulu 2007. gadā. Viņa ceļš ir unikāls: viņam nebija ne trenera, ne grāmatu — tikai šahmatu žurnālus, kuri sūtīja brālis no Anglijas.
• Pontus Karlssons. Šveices lielmeistars, kurš arī publicēti runāja par rasismu šahmatu pasaulē.
• Brevington Hardvejs. Jaunais amerikāņu šahmetējs, kurš nesen kļuva par otro afroamerikāņu, ieguvušo lielmeistara titulu, sasniedzot piecdesmit divus gadus vecumā.

Čarī kāpēs tos? Galvenās iemesli

Situācija izklāstājās kompleksās faktoru kombinācijā, nevienās kādas vienās priekšmetā.

Vēsturisks mantojums un trūkums tradīcijām

Anatolijus Karpos to izklāstāja tā, ka daudzas afrikāņu valstis ieguva neatkarību tikai 1960. gados, un viņu izglītības sistēmas līmenis bija nepietiekams, lai veidotu pilnīgu šahmatu infrastruktūru — mācīšanas un sacensību sistēmu. Šahmatai vajag daudzkārtēju tradīcijām, kuras Eiropā un Krievijā veidojās gadsimtiem, bet Afrikā tās neizveidojās kā rezultāts no kolonijām.

Sociālo-ekonomiskie barjeras

Mauris艾希ли minēja kombināciju iemesliem: sociālo-ekonomiskos un kultūras. Šahmatai ir dārgais sporta veids augstajā līmenī. Nodrošinājamas treneri, ceļojumi uz turnīriem, grāmatas, datori apmācības vajadzībām. Talantīgam bērnam no nemagnām ģimenēm tas ir gandrīz neizdevāms. Pat艾希ли atzīmēja, ka šahmatai nebija rentabeli viedoklis viedīgajam melnkājām bērnam, kurš varēja pievērsties tam.

Kultūras stērējumi un rasisms

Šahmatai vēsturiski tiek pieņemti kā baltās sporta veidu. Melnkošie šahmetēji saskaras ar rasismu un mikroagresijām. Pontus Karlssons stāstīja, ka viņam uz turnīriem Eiropā piešķīra banānus un izdāva ērģelēm. Tas veido neapmierināto vidi un atvaino potenciālos spēlētājus.

Trūkums roļu modelīm

Mauris艾希ли izklāstāja tā, ka daļa iemesla, kāpēc nav bijuši kādiem reāliem lielmeistariem ar melnkošu ārieni, ir tas, ka nav bijuši kādiem reāliem lielmeistariem ar melnkošu ārieni. Bērniem vajag piemēru, uz kuru piekritēt. Kad nav redzēamas perspektīvas, grūti uzskatīt, ka tas ir iespējams.

Kas mainās?

Situācija mainās, bet īpaši lēnām tempiem. Šahmatai iegūst popularitāti Afrikā. Radajas jauni vārdi, piemēram, Fjona Mutēzija no Ugandas, kurš, pēc Karpova vārdiem, neizmantojot lasīšanu un rakstīšanu, sasniedza šahmatu augstumus piekritēja talantā. Mauris艾希ли uzsāka stipendiju, lai atbalstītu neveiksmīgi pārstāvētos spēlētājus, lai nodrošinātu viņu iespēju iekļūt elitā.

Kārtīgs rezultāts: melnkošo šahmetēju trūkums elitā nav jautājums uzspējām, bet pieejas resursiem, vēsturiskajiem apstākļiem un kultūras barjērām.

Permanent link to this publication: