Kad mēs piešķiram kārtējam intellektam tiesību pieņemt lēmumus, mēs ne vien ārko darbu, bet arī pievērsumo daļu savas atbildībās. Vai arī, vismaz, tai īstenībā tādomā veidā, atbildība nekas neaizvainojas — tā tikai mainās formu. Jautājums nav, kā padarīt AI atbildīgu, bet kā palīkt mēs pat atbildīgi, kad mūsu rīki kļūst vairāk viedīgi par mēniem. Tai ir filozofiska problēma, kuras rezolvēšanai vajag ne tikai tehnoloģisku, bet arī etisku atjaunošanu.
Ja AI pieņem lēmumus, kuri atbildēt par sekām? Tradicionālais atbildes svaro — cilvēks, kurš izveidoja vai izmanto sistēmu. Tomēr ar autonomās sistēmu attīstību šī atbildes atbildes svaro vairs nekas nekas vienkāršs. Kad algoritms mācājas miljonus datus un pieņem lēmumu, kura nav tieši programmēts, mēs pamazām nezinām, kāpēc tas uzsācis tas. Tai veido «melnās kastes» problēmu: mēs nevaram izklāstīt lēmumu, bet mēs esam atbildīgi tam. Filozofiski tas nozīmē, ka atbildība paplašinās pie šīs saprotības robežām. Mēs esam atbildīgi tam, ko mēs nekompletni kontrolejam.
Šeit iekļaujās principu, ko var saukt par «atbildības pieķeršanu»: ja esat izveidojies sistēmu, esat atbildīgs par tās pievedēju, pat ja esat nevarat prognozēt kādas to kārtības. Tai ir līdzīgs rodītāju atbildībā pret bērniem vai valdībām pret tos iedzīvotājiem. AI nav persona tiesību sensā, bet tas ir mūsu vilnas turpinājums. Un mēs nevaram atvainoties no šīs svaras, jo tā ir varas maksa.
Jedunu no atbildības problēmu ātrveidīgo risenību ir saukta kā «projekcijas etika»: kad atbildība ievietojas paša izstrādes procesā. Tas nozīmē, ka izstrādātājiem jāplāno iespējamās sistēmas sekām iepriekš, ņemt vērās riskus, testēt pret viedību, pievienot atbilstīgas mehanismas. Tas nav tikai tehniskā uzdevums, bet arī filozofiska uztveres instalācija, kas atzīmē, ka mēs nevaram atstāt etiku vēlāk. Atbildība ir jābūt ne ārējam ierobežojumam, bet iekšējam principam.
Jebkurš arī vissenākais dizains neizņem risks. Nepārtrauktās scenārijos pastāvēties. Tāpēc otrs aizsardzības līnija ir Transparency un atbildība. Ja sistēma pieņēmus lēmumu, kas vēlāk noved pie sekām, mēs vajadzētu būt spējami atjaunot izklāstīšanas virzienu. Tai pieprasa ne tikai tehniskās izliekšanas (piemēram, izklāstīgam AI), bet arī tiesiskās infrastruktūras, kas noteiktu, ko tieši mēs esam jāzinām par sistēmas darbību.
Klasiskā filozofija saistī atbildību ar brīvību. Mēs esam atbildīgi tam, ko mēs veicam, mēģinot, esam izvēlē, bet kad mēs pievērsumo izvēli mašīnai, mēs neatstājam brīvību — mēs tikai to pievērsumo. Šī izvēle pati ir brīvības akt. Un šīm veidē mēs esam pilnīgi atbildīgi. Tāpēc jautājums nav, kas būs atbildīgs, ja AI kļūst kļūdainu, bet vai esam gatavi pieņemt sekmēm, kuras rodas no mūsu lēmuma pievērsumo kontrolē.
Šīs veidē AI attīstība ir mūsu filozofiskās pieaugušuma mēģinājums. Mēs nevaram pārlemt atbildību uz algoritmus, kā nevaram to pārlemt uz varbūtību vai dieviem. Mēs esam jāsikāpēm dzīvot ar neatseidzību, kuras veido mūsu pašu izkļūšanas darbība. Tai pieprasa ne mazāk smēļu, kā paša AI izgudrījums.
AI atbildība nekas nesasniedz tikai inženieriem un zinātniekiem. Tā dalās visu ceļu: no investētājiem, kuri finansē projekts, līdz lietotājiem, kuri lieto sistēmas savā rutīnē. Katrs mums, pieņemot lēmumu, uzklātīt algoritmu, kļūst dalībnieks šai sistēmā. Tāpēc AI laikā etika atbildība ir kolektīva. Mēs nevaram prasīt no izstrādātājiem tas, ko neprasīm no sevi.
Tas nozīmē, ka sabiedrībā jāiesaistās aktīvi diskusijās par AI izmantošanas robežām. Ne tikai eksperti, bet arī parastie pilsoņi jābūtēt prātējām. Bez šīs demokratiskās kontroles tehnoloģija var kļūt par varas rīku, neviņu atbrīvošanas rīku. Atbildība nav nepārtrauktā ārējā ierobežojums, bet privilēdža, ko mēs dalām kopā.
Galvenākā kārtībā, AI kontekstā atbildības filozofija atved mās atpakaļ pie galvenā jautājuma: kā mēs vēlam sevi būt? Skaits, kurš slēpies aiz savām mašīnām, vai skaits, kurš ietekmē tos? AI neizņem no mēm atbildību — tas veido to vairāk nekā skaidru. Mēs vairs nevaram izklāstīt nezināšanu vai neveiksmes. Mēs esam izveidojuši rīku, kas atspoguļo mūsu vēlēšanas, mūsu briesmas un mūsu pretrunus. Un atbildība par to izmantošanu ir uz mēm — pilnībā un neapmierināta.
Новые публикации: |
Популярные у читателей: |
Новинки из других стран: |
![]() |
Контакты редакции |
О проекте · Новости · Реклама |
Цифровая библиотека Латвии © Все права защищены
2024-2026, LIB.LV - составная часть международной библиотечной сети Либмонстр (открыть карту) Сохраняя наследие Латвии |
Россия
Беларусь
Украина
Казахстан
Молдова
Таджикистан
Эстония
Россия-2
Беларусь-2
США-Великобритания
Швеция
Сербия