Viņu sauc par vēsturējo labāko futbola spēlētāju, piekārtojušo astoņiem \"Zelta bumbēm\", pasaulēju čempionu un dzīvo legendu. Tomēr, ja vēlētos pasūtīt pašam Leonel Messi, ko tos rodas, viņš nezinātu minēt rekordus, naudu vai pat trofees. Viņš sakārtos: “Es vienāk ir sāpīgs, kad mājas kājās ir mēķis”. Pēc gandrīz divu desmit gadiem virs pasaulēju futbola virsmas Messi saglabājās tas pašs bērns no Rosario, kurš izgāja uz ielu ar mēķi neklājot vēršanās statistikai, bet klājot purvēm spēles. Viņa dzīves un profesionālie principi nav tikai vārdi, bet pilnīga filosofija, kas ne tikai padarīja viņu lielāko spēlētāju, bet arī cilvēku, kas izraisa dziļo uztveres.
Visko, ko veic Messi, balstās uz viņa neatliekamu mīlestību futbola. Tas nav darbs un pienākums — tas ir saslimstība, kura ar viņu sākas bērnībā. “Vēl mūsdienās es gribētu kā bērns, kurš prasīja mātes mēķi un izgāja spēlēt ar to uz ielu. Tā dienā, kad tas sentījums izbeigs, es atstāju futbola”. Šī attiecība ļauj viņam saglabāt motivāciju un radosti pat pēc visiem domājamajiem tituliem. Viņš neaizbēg, neklājot vēršanās cipariem, nepašu rekordiem. “Es dzīvo futbola un uzsvero to. Es mīlu būt svarīgam spēlētājam un maksimāli iesaistītājam spēles gaitā. Tomēr es neaizbēg, neklājot vēršanās šeit un es nepridēvēju tai nozīmi”. Futbols Messi ir māksla, nevis statistikas kopums. Viņš iegūst labklājību procesā, no katra mēķa saspiesta, no iespējas radīt uz laukumā. Šī purva, gandrīz bērniešu, labklājība ir inficējama — tā izplatās partneriem, treneriem un miljoniem skatītājiem pasaulē.
Messi nekatrā reizē neaprotē savu dabīgo odarītību, tomēr vienmēr uzsver, ka talentts ir tikai ugnīte. “Dievs dodēja man dāru. Viņš izvēlēja mani”, — viņš kādu reizi runāja, bet tā paša laikā pievienoja: “Ceļā es viedu daudzas bēršanas un pievēršu daudzas pastāvības, lai stiprinātu šo dāru”. Viņš izšķīrē mīfu par to, ka gēniņība tiek piešķirta bez mēģinājumiem. “Lai kļūtu par profesionāliem, jāpārtrauc daudzas bēršanas, un es vienmēr ciešu šo mērķi”. No bērnības Messi vieda draugiem uz treniņiem, atstāja Argentīnu, ģimeni un draugus, lai sasniegtu savu mērķi. Tam jūtās, ka bēršanās un talentts vienādas ar vērvi. Pasaulē ir daudzi odarīti cilvēki, tomēr tikai neapmierināti gribēt maksēt to cenu, kuru viņš maksāja. Talentts ir ugnīte, darbs ir ceļš, bet vērva ir pamatne. Šī trīsveida — dāvs, darbs un vērva — kļuva par viņa neizverojamās karjeras stumbriem.
Viens no Messi vēlākajiem īpašumiem ir viņa pilnīgā piekritība komandām. Viņam komandas uzvara vienmēr ir svarīgāka par personīgajiem sasniegumiem. “Es vairāk vēlētos uzvarēt ar komandu, nekā uzvarēt individuālos apbalvojumus vai rādīt daudzas vārtus”. Viņš dažreiz atstājē, ka viņa veiksmes ir komandas veiksmes. “Es esmu bagāts ar komandu, kura palīdz man izskatīties labi. Tās dalība manās veiksmē ne mazāk svarīga kā manā dalība tās veiksmē”. Pat, kad runā par rekordiem, viņš saglabā šo principu. “Es neplāno uzstādīt personīgos rekordus, mēs tikai vēlēsim uzvarēt Čempionu līgu, un uzvara ir vienīgais ceļš uz to”. Viņa prioritātes ir nemainīgas: “Sākumā gada esmēģi sasniegt veiksmi ar komandu, un personīgie apbalvojumi nav tiešām svarīgi”. Viņš vēlētos vēl vienu pasaulēju čempionu titulu nekā devīto “Zelta bumbi”. Tas nav tikai vārdi — tas ir filosofija, kas virzā visas viņa karjeras un padara viņu ne tikai zvaigžņveida spēlētāju, bet arī ideālu partneri.
Messi ir brīvidīgs konkurent, kurš nesaprot piekļūšanos. “Uzvara ir mūsu vienīgais mērķis. Mēm neapmierinās uzvarēt. Tas ir mūsu veiksmes sekrets”. Tomēr viņš neļauj neizšķirēšanām saslimt viņu. Kad Argentīna zaudēja ciklās ciklās, viņš pieredzēja dziļu atvainojumu, bet atrada spēju turpināt doties. “Reizēm jāapmierinās ar to, ka nevar uzvarēt visu laiku”. Viņš mācīt mūs, ka uzvara ir procesa rezultāts, nevis pašreizīgs mērķis. Viņa slavenā frāze “Es neapvēršo uz vēlāko dienu. Es dzīvo šodienā” atspoguļo viņa spēju neapvērtēt mūžu un nesākt rēķinu par nākamo, bet būt pilnībā pašreizējā momentā.
Pār visiem saviem sasniegumiem, Messi saglabājās vienu no pasaulēs vissenākajiem skromīgākajiem un vienkāršajiem cilvēkiem. Viņš nespiec, nesmeķēt uz vēršanu un nesaprot mīļot publicitāti un mēģina minimizēt savu komunikāciju ar žurnālistiem. “Es esmu neizmainīgs argentīniešs”, — runā viņš, atstājot savus sākumus. Viņš ar lielu uztveri runā par bijušajiem legendāriem: “Pasaulē ir tikai viens Maradona un nekas citu, līdzīgu tam”. Viņš neatzina sevi par vēsturēto labāko: “Es neaizbēg, neklājot vēršanās vēsturēto labāko — es spēlēju komandas un futbola mīļētājiem”. Šī skromība izraisa arī viņa attiecību pret pretiniekiem. Viņa un Kريштиану Роналду starpā, piemēram, “nav nekas, izņemot uztveres”. Viņš nes pieļauj, lai ārējās bruņība veicinātu viņu, saglabājot sevi kā vienkāršu bērnu, kurš mīļ klājot.
Pasaulē, kur futbols kļuva par lielu biznesu, Messi saglabājās īstenu nesāpēmumu. “Mēm motīvē nekas nekas, tie neuzraisa manes vai neveic mācīt manes labākāk spēlēt”. Viņš dažreiz deklarēja, ka spēlētu futbola bez naudas. “Nauda neveicinā man spēlēt labāk”. Viņam būtībā ir būtīgs ne tas, cik viņš iegušas, bet spēles procesa, iespēja būt laukumā, saskarties ar mēķi. Šī būtība ir reta modernajā sportā, kurā finansu līgumi dažreiz pastāvē klājot mīļošanu.
Pār savu publisko dzīvi, Messi vienmēr uzsverēja ģimenes svarību. “Nēcik īpašs kā redzēt bērnu uzzīmēto. Es pastāvīgi mēģē to izraisi, pat tikai ar parakstīšanu. Tā uzzīme ir man vēlīgāk nekā visas pasaulēs nauda”. Viņa pārējums uz “Inter Miami” bija izraisa ne tikai sporta, bet arī ģimenes iemesli — vēlējoties bagātāku dzīvi sevi un tuvākajiem. Viņš atzina, ka tagad vēlētos vēlēties simplem, mazākām, bet pat labākām lietām — laikam, ko pastāv ar ģimeni. “Es uzsveru mūsdienu mīļošanu, nevis nākamo vai tas, kas var notikt”. Spēja atdalīt profesionālo dzīvi no personīgas un atrast labklājību simplešajās lietās — viena no galvenajiem viņa iekšējo balansu iemesliem.
ilgākajiem laikumos Messi tika kritizēts par trūkumu vadītības īpašumiem, jo viņš bija tacs un nesgaršs cilvēks. Tomēr viņš parādīja, ka vadība var būt dažāda. Viņš nesaprot, lai runātu lielākajām vārdiem, bet vadīt ar savu pastāvību, kārtību un neskārtīgu spēli. Viņa pašu uztveres un spēja pieņemt kļūšanas lēmumus svarīgajos momentos ir inficējama. Viņš vienmēr uzņem atbildību rezultātām — labām vai sliktām. “Es runāju ar savām kājām”, — tas ir viņa devīze. Šī pieeja palīdzēja Argentīnai uzvarēt pasaulēju čempionātā 2022. gadā, kad pēc pirmās zaudēšanas viņš runāja nelielām, bet atvainojumiem bērniem: “Drošinieties šī grupai”. Un viņi drošinājās.
Leonel Messi dzīves un profesionālie principi nav tikai noteikumi, bet pilnīga filosofija, kurā klājot spēli, darbs, skromība, komandu gars un ģimenes vērtības saskaras. Viņš mācīt mūs, ka lielums neizmēras ar cipariem, bet noteikts ar to, kā tev attiecībās pie savā darba, partneriem un sevi. “Es saglabāju vēlēšanos, lai es atminēts kā labais cilvēks”, — runā viņš. Un skatoties uz viņa ceļu, saprot, ka tas ir iespējams, ka tas ir tas galvenais mantojums, kuru viņš atstās pēc sevi.
Новые публикации: |
Популярные у читателей: |
Новинки из других стран: |
![]() |
Контакты редакции |
О проекте · Новости · Реклама |
Цифровая библиотека Латвии © Все права защищены
2024-2026, LIB.LV - составная часть международной библиотечной сети Либмонстр (открыть карту) Сохраняя наследие Латвии |
Россия
Беларусь
Украина
Казахстан
Молдова
Таджикистан
Эстония
Россия-2
Беларусь-2
США-Великобритания
Швеция
Сербия